Kad pie debesīm slīd mākonīts' Tik kluss un tumš kā sprāgonītis Tas klusi brien uz tavu pusi Kur tu saldā miegā dusi Tas kaļto ļauno plānu savu Kā sačakarēt dienu tavu. Tas ar lielu blīkšķi nāks Savus zibeņus mest tev sāks, Tu piecelsies un muksi prom, Galvā tik ar vienu domu Kā sev nečakarēt omu! |