Kas tad īsti ir tā sauktā Latvija? Vai tā ir lielu iespēju un sapņu zeme, vai arī samaitātā un neapzinātā valsts.
Latvijā ir skaista daba un neaprakstāma aura. Šeit ir daudz dažādu vēl neizpētītu vietu un objektu deabiskais skaistums. Bet tā jau varam turpināt mūžīgi. Vai Latvijā nemaz nav melnumu un noslēptu lietu. Tā sauktās pašnāvības turpinas gan cietumos, gan mājās un pat uz ielām, kur cilvēki staigā ik dienu un to pat nepamana. Daudzi jaunieši tieši vardarbības dēļ ģimenē vai skolā to pieņem kā risinājumu. Domājot , ka tādas lietas ir noslēptas vai netiek runātas publiski, nenotiek. Ik dienu kāds bezpalīdzīgas pusaudzis izvēlas tieši šādu risinājumu. Bet kāpēc? Šādu jautājumu vērts uzdot tiem, kuri ikdienā iedzen dziļu robu to jauniešu dzīvē, kurus skolā apsmej. Kurus skaļi pazemo un iztaisa par tukšu vietu. Vai tā var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Mūsdienās jaunieši paliek arvien noslēpumaināki un klusē. Ieslēdzas savās domās un nekomunicē ar citiem pusaudžiem. Tas rodas ģimenēs strīdu dēļ. Ģimenēs bērnu soda un izmanto vardarbību par katru sīkumu un pārkāpumu. Paceļ balsi augstākā tonī un mēģina jauniešos iedzīt bailes, tādējādi domājot ka tas palīdzēs.
Latvijā protams netrūks dažnedažādu veidu kā atpūsties, bet ir pamats aizdomāties par tumšajām pusēm. Ir vērts pārdomāt šos jautājumus un veikt pasākumus, kuros varētu piedalīties tieši šie jaunieši. Ir vērts padomāt kā šis apvainotais un aizskartais bērns saskatīs Latviju pēc dažiem gadiem, kad kļūs pieaudzis. Ja viņš vispār spēs pavilkt visas šīs drūmās un sāpju pilnās Pasaules apvainojumus....
