Kad ārā parādās sūdīga laiks
Pret to ir zāles pieskāriens maigs
Tad parādās tāds viltīgs smaids
Ausis ciet, sāksies naids.
Karu pārmetumu vai klaigu jūtu
Vēlos, kaut pasaulē tik laime būtu
Negribas par egoistu kļūt
Kas tikai naida viļņus sūt
Labāk aktīvi un forši dzīvot
Klausoties mūziku, līdzi mirgot
Laiku labāk ātri apsteidz
Sevi un citus kaut kā pārsteidz
Atlaidies, un kā vējš
Visus savus grēkus dzēš.
Kad savu sirdzbalsi saklausu
Es viņai ticu un ātri paklausu. |
| |
