Kas tad īsti ir tā sauktā Latvija? Vai tā ir lielu iespēju un sapņu zeme, vai arī samaitātā un neapzinātā valsts.
Latvijā ir skaista daba un neaprakstāma aura. Šeit ir daudz dažādu vēl neizpētītu vietu un objektu deabiskais skaistums. Bet tā jau varam turpināt mūžīgi. Vai Latvijā nemaz nav melnumu un noslēptu lietu. Tā sauktās pašnāvības turpinas gan cietumos, gan mājās un pat uz ielām, kur cilvēki staigā ik dienu un to pat nepamana. Daudzi jaunieši tieši vardarbības dēļ ģimenē vai skolā to pieņem kā risinājumu. Domājot , ka tādas lietas ir noslēptas vai netiek runātas publiski, nenotiek. Ik dienu kāds bezpalīdzīgas pusaudzis izvēlas tieši šādu risinājumu. Bet kāpēc? Šādu jautājumu vērts uzdot tiem, kuri ikdienā iedzen dziļu robu to jauniešu dzīvē, kurus skolā apsmej. Kurus skaļi pazemo un iztaisa par tukšu vietu. Vai tā var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi? Mūsdienās jaunieši paliek arvien noslēpumaināki un klusē. Ieslēdzas savās domās un nekomunicē ar citiem pusaudžiem. Tas rodas ģimenēs strīdu dēļ. Ģimenēs bērnu soda un izmanto vardarbību par katru sīkumu un pārkāpumu. Paceļ balsi augstākā tonī un mēģina jauniešos iedzīt bailes, tādējādi domājot ka tas palīdzēs.
Latvijā protams netrūks dažnedažādu veidu kā atpūsties, bet ir pamats aizdomāties par tumšajām pusēm. Ir vērts pārdomāt šos jautājumus un veikt pasākumus, kuros varētu piedalīties tieši šie jaunieši. Ir vērts padomāt kā šis apvainotais un aizskartais bērns saskatīs Latviju pēc dažiem gadiem, kad kļūs pieaudzis. Ja viņš vispār spēs pavilkt visas šīs drūmās un sāpju pilnās Pasaules apvainojumus....
Reizēm sapņi ir kas vairāk nekā cieša apņēmība! Tu proti sapņot, ticēt sev un apņemties. sapņošana ir kā realitāte, kura atspoguļo sirdī sakrātās dusmas, naidu un prieku. Tici tam ko domā, par citiem nospļauties, lai viņi brauc tev virsū ar slimajām un nenozīmīgajām piezīmēm. Tev ir sapnis, vēlme, viņiem nav nekā, ej uz mērķi, cīnies lai ko tas prasa un galvenais nepadodies! Tev ir nenozīmīgi katru dienu uzklausīt asas piezīmes un noliegumus-ignorē, sapņo un tev paliks vieglāk. ...
Latvija, tā tēvu zeme, Jūra, upes, mana dzimtene, Zelta dzintars, senču raksti! Es gribu zināt, par ko tu stāsti? **** Pilna jauko, skaisto dabu Cerību un ziedu tavu. Es lepojos ar tevi, Brīnumpilno zemi!
Es eju gar stūri, Es eju gar tumsu, Es ieeju sapnī, Kur sapņo visi sapņi Es ieraugu mīlestības līkločus, Līkločus, kurā satiekas un izšķiras Liekas neticami! Viss šķiet rožu ceļā ietīts. Pat vissliktākie cilvēki sapņo Sapņo sapņus, kurus nav sapņojis sapņotājs. Viss ir tik krāšņš, Bet nāk jau rīts Sapņi negribīgi laižas uz sapņu zemi Neviens nezin, kuri tos sapņos tālāk. Tik ļoti gribas sapņu segā ietīties, Bet sapņi nāk un iet, Sapņotājs sapņo, Un sapņi sapņo līdzi. ARLABUNAKTI!!!
Šai Dieva sūtnei Un dzīves būtnei Viņa labs draugs Mums nudien. **** Dāvinām tai puķītes, Tulpītes vai rozītes Ja vēl tai kāds radinieks, Pilsētnieks vai laucinieks Viņa dzīvi labi bauda Un no priekiem ātri šķauda. **** Novēlam tai lielu naudu Dzīvē patīkamu baudu. Dāvinam tai kādu nieku, Lācīti vai lielu prieku.
**** Lai draugu loks silda Un panākumi pilda Tad, ja esi sliktā omā Labas domas tad tik domā. **** Šajā svētku dienā Labas sajūtas ar vienu, Ja tu pārāk ātri steigsies Dzīvē labais ātri beigsies. **** Novēlu tev šajā dienā, Laimi, prieku, visu vienā Īsi sakot visu dari Šajā dienā tu to dari.
Ārā saule spīd... tu jūt? Varētu par sauli kļūt. Ko tur daudz pūst Izejot ārā netaisi troksni Rādi citiem darba rosmi Mēģini sevī ieliet drosmi. Nav vairs vecumstāds, kad raudāt Stulbus jautājumus, kurus jēgas nav jautāt Labāk lasi un veido sevi Ja nu fanos kāds par tevi Tomēr tā ir dzīve manējā Stundas, dienas, gadi laikā savējā Tukši vārdi te nebīdās Nerunā greizi, lai uz tevi nebrīnās. Labāk nestāvi šeit kājās, Pabīdies vai aizej mājās.
Kad ārā parādās sūdīga laiks Pret to ir zāles pieskāriens maigs Tad parādās tāds viltīgs smaids Ausis ciet, sāksies naids. Karu pārmetumu vai klaigu jūtu Vēlos, kaut pasaulē tik laime būtu Negribas par egoistu kļūt Kas tikai naida viļņus sūt Labāk aktīvi un forši dzīvot Klausoties mūziku, līdzi mirgot Laiku labāk ātri apsteidz Sevi un citus kaut kā pārsteidz Atlaidies, un kā vējš Visus savus grēkus dzēš. Kad savu sirdzbalsi saklausu Es viņai ticu un ātri paklausu.
Kad pie debesīm slīd mākonīts' Tik kluss un tumš kā sprāgonītis Tas klusi brien uz tavu pusi Kur tu saldā miegā dusi Tas kaļto ļauno plānu savu Kā sačakarēt dienu tavu. Tas ar lielu blīkšķi nāks Savus zibeņus mest tev sāks, Tu piecelsies un muksi prom, Galvā tik ar vienu domu Kā sev nečakarēt omu!
Tu skaista, skaista esi Laimi, prieku manī nesi Pār seju lielu lielais smaids Ķermenis un viss ti slaids. Ja tu būtu manā varā Visi puiši mestos karā. Kleitiņa tev rozā būtu, Gaisa skūpstus daudz tev sūtu. Patīk arī tavi mati, Protams, skaista esi pati Tu kā mazs pumpuriņš, Mazmazītiņš dunduriņš. ;*
Komentāri (0)